svētdiena, 2010. gada 28. marts

Es nezinu tieši kāpēc, tomēr gribu pastāstīt savam datoram par vienu no manas dzīves netaisnībām.
Es esmu cilvēks, kas viegli aizmirst daudzas lietas. Pārsvarā mācību vielu, dažkārt kaut ko citu. Iemācos vieglāk kā citi, bet aizmirstu ātrāk. Un beigās es neatceros neko. Vienīgais, ko es ļoti labi atceros ir viss sliktais. Prāts izstrādā nežēlīgus jokus.


Un tad vēl man sāp vēders. Jo man nav mēra sajūtas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru