pirmdiena, 2009. gada 5. oktobris

And how you like to aggravate the ice-cream man on rainy afternoons.

Nosolījos nerunāt, ja nav par ko runāt, bet nevaru. Ja es nerunātu, kad nav par ko runāt, tad es vispār nekad nerunātu. Neizklausās sakarīgi, bet ir taisnība.
Dažreiz būs jāpaskaita cik reizes dienā es meloju. vai kaut ko nepasaku. Bet tad vispār būs ļoti daudz.

"Izmācījies?"
"Jā."

Nu, protams. Protams, ka nē.
Bet tas jau sākt nākt tik dabiski, ka man ir vienalga, un es nezinu, vai tas ir labi, vai nē.
Vienreiz centos teikt tikai patiesību. Neizturēju ilgāk par pusstundu. Citiem nepatīk dzirdēt patiesību, lai gan apgalvo, ka nepatīk meli. Tad laikam neteikt neko?


Arctic Monkeys - Crying lightning.


"Māksliniecikajā" ziņā: jauns video + jaunas ikonas. Prieks par abiem.
Ā, un vēl sačakarēts Sony Vegas. Tas gan nav nekas par ko es esmu priecīga.
+
Mistiskas lietas notiek ar datora cieto disku. Nesaprotu, kā viņš tik ātri var piepildīties. Man pat nav nolādētas visas "Torchwood" sezonas, fuuuuu. /geek out.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru