can't tell me nothing.

atcerieties (vispār ar ko es te runāju? ar sevi, visdrīzāk), ka es pirms kāda neilga laiciņa rakstīju, ka nav neviena oda šovasar? nevajadzēja labāk neko teikt, jo tagad jau ir. Iepriekš nositu (tieši virs manas gultas viņš ir izplacināts, un tagad, kad es katru nakti eju gulēt es uz to izsmērēto odu pablenžu kādu brīdi), šodien neizdevās nosist. Atkal piecēlos 5....Guļu gultā, skatos griestos, ik pa dažām minūtēm ods lido no viena istabas gala līdz otram. Tā es pāris stundas besījos (jauns vārds?). Tad sāku lasīt Koelju ("Alķīmiķi").
Paņēmu no ledusskapja kafiju, ko pēc tam izdzēru, cerot, ka man vairs negribēsies ēst. hahaha. Man tagad ir nelabi. Sajūta, itkā kāds būtu ielējis benzīnu vēderā (es tikai varu iedomāties). Arī jūtos visnotaļ flegmātiski, jo pagāja kāds laiks līdz es atcerējos, kā varēja ielogoties savā bloggera kontā. Un tad es sapratu, ka jau esmu ielogojusies...