Bitch, please.
piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs
otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs
Bitch, please.
Lūk, lieta tāda, ka, tā sakot, inteliģentie cilvēki pēdējā laikā ir sākuši uzskatīt, ka komerciālā mūzika automātiski ir slikta, un, ja kāds klausās mūziku no top 25 (vai 45, es neesmu tik izglītota European Hit Radio topos and shit), tad uz šo personu "veras no augšas". Nu labi, es neklausos pārāk daudz komerciālās mūzikas, tomēr nemetiet visu vienā maisā. Saprotu, ka visi Bīberi un Sairusas utt. tiešām ir nederīgi mūzikas piesārņotāji, spriežot pēc dziesmu un to izpildītāju oriģinalitātes (kā arī ļoti līdzīgajām melodijām teju katrai dziesmai), dziesmu vārdiem. Arī tukša, nespilgta imidža dēļ. (Varu vēl turpināt)
Tomēr Madonna vai Lady Gaga? Varbūt nav your cup of tea, bet nevajadzētu saņemt kaut uz 1/2 tik daudz seklas kritikas, tikai dēļ popmūzikas. Grow the fuck up. Oriģinalitāte viņām ir (atšķirība ir vai jūs to esat pamanījuši).
P.S. Man nepatīk Placebo un Radiohead, bet es neizmantoju tos kā lamuvārdus. You heard me right.
ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs
always in the darkness
Once upon a time I was falling in love,
now I'm only falling apart,
there's nothing I can do, it's a total eclipse of the heart.
otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis
howl
Pēdējā laikā 'stresa galvassāpes' ir jau normāla parādība. Tāpat kā miegs tikai pēc 2 naktī.
Esmu Mocarts, bļe.
Esmu Mocarts, bļe.
sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis
personas a,b,c,d,e,f,g,h...ž
Man patīk, kā viss, ko es rakstu ir par miljoniem anonīmu cilvēku, bez noteiktiem vārdiem, sejām un pārējā.
Nu tad turpināšu:
Neesi tik superīgs cilvēka radījums, kā tev liekas,.. BITCH.
(Nedz arī uz pusi tik unikāls, beidz izturēties kā emo un hipstera pēcnācējs).
P.S. Es smiešos, kad strādāsi slikti apmaksātā darbā, izgāzīsies dzīves jomā un tev patiešām būs iemesls būt nelaimīgam.
(ja vien nekļūsi par hipiju, bet tas ir neiespējami, jo hipiji iespārda. HAHAHĀ.)
Mēs ar Martīnu varētu pievienoties hipiju kustībai, obviously.
svētdiena, 2010. gada 28. marts
DRAGON ON MY BACK
Sēžu jau gandrīz puspiecos pie datora, bez nekāda normāla iemesla neguļot un darot neko, un domāju: "Kas man kait? Rīt taču salīdzinoši pieklājīgā laikā jāceļas." Fonā skan dziesma par pūķu uzbrukumu.
Es nezinu tieši kāpēc, tomēr gribu pastāstīt savam datoram par vienu no manas dzīves netaisnībām.
Es esmu cilvēks, kas viegli aizmirst daudzas lietas. Pārsvarā mācību vielu, dažkārt kaut ko citu. Iemācos vieglāk kā citi, bet aizmirstu ātrāk. Un beigās es neatceros neko. Vienīgais, ko es ļoti labi atceros ir viss sliktais. Prāts izstrādā nežēlīgus jokus.
Un tad vēl man sāp vēders. Jo man nav mēra sajūtas.
Es esmu cilvēks, kas viegli aizmirst daudzas lietas. Pārsvarā mācību vielu, dažkārt kaut ko citu. Iemācos vieglāk kā citi, bet aizmirstu ātrāk. Un beigās es neatceros neko. Vienīgais, ko es ļoti labi atceros ir viss sliktais. Prāts izstrādā nežēlīgus jokus.
Un tad vēl man sāp vēders. Jo man nav mēra sajūtas.
Abonēt:
Komentāri (Atom)